Li Bond personālizstāde “DETEKTĪVS”

Nosaukums izvēlēts Itālijas ceļojuma iespaidā, kur “īstais detektīvs,”
kas skatīšanās pieredzi dara interesantāku, ir mēģinājumi saprast cik daudz no redzamā ir oriģināls mākslasdarbs, un kur ir kopija, citāts vai restauratoru interpretācija. Izstādē “Detektīvs” māksliniece Li Bond (kopš 2018.gada Lienas Bondares izvēlēts radošais pseidonīms) domā par oriģināla un interpretācijas attiecībām, vēstures uzslāņojumiem, par nenovēršamām pārmaiņām, pašcenzūru, “sieviešu mākslu,” izglītības reformām, intuitīvo un emocionālo, tajā iesaistot arī izstādes apmeklētājus, kuri tiks aicināti iejauktiesmākslasdarbā, zīmēt, komentēt un pat dzēst esošos zīmējumus uz tāfelēm, tā paplašinot skatīšanās pieredzi. Šādi, kopš 2011.gada (darbs “Kunst > ikdienas nekas”) Li Bond pēta skatītāja un mākslasdarba mijiedarbību, nepastarpināti gūstot priekšstatu par darbu semantisko iedarbību.

Laidu muižas pils ansamblī, kas ir valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis, simt gadu bijusi Laidu pamatskola. Respektējot kontekstu un specifiskas prasības, izstādes kodolu veido uz vietas radīta instalācija no brīvi stāvošām tāfeļu virsmām un bijušajā skolā atrastiem priekšmetiem.

Li Bond par izstādi stāsta: “Šajā izstādē atgriežos pie sev tuvā krīta
zīmējuma, kas ir ekoloģiska alternatīva ideju skicēšanai un sarunai ar
skatītāju. Iedvesmojoties no māksliniecēm Kiki Smith, Luīzes Buržuā un Rebekas Hornas, pievēršos emocionalitātes un pašcenzūras jautājumiem.
Manos studiju gados valdošais un itin bieži arī kritiķu atbalstītais uzstādījums, ka “sieviešu mākslas emocionalitāte” ir kas otršķirīgs un krietni mazvērtīgāks jau atkal ir kļuvis aktuāls.“
Dzejniece un māksliniece Ieva Rūpenheite par Li Bond mākslinieces darbību izsakās: “Līdzšinējā Li Bond darbība, lai arī saistīta ar grafiku, tomēr ikvienā izstādes projektā sniedzas arī ārpus grafiskās realitātes, gluži kā aizmiguša cilvēka roka vai basā pēda, kas izlien ārpus segas/gultas rāmja, arī Lienas radītie mākslas projekti tikai balstās savā labi zināmajā un apgūtajā plaknē, lai, piesaistot multimediālu formu, skartu pašu un skatītāju tiešāk. Arī līdz šim realizētajos projektos Li Bond savu mākslas darbu sākotnēji audzē mājas apstākļos – tas gandrīz vienmēr ir personīgs, pat autobiogrāfisks stāsts, kuru gan diez vai atradīsim iekļautu oficiālajā mākslinieces biogrāfijā.“

Pati māksliniece par sevi: “Savos mākslas darbos es mēģinu notvert
trauslo, atrast ideālo formas un satura vienību, kura pēc iespējas precīzāk iedarbotos uz skatītāju. Man ir svarīgi noslīpēt nost visu lieko, kā matemātikas vai fizikas formulās, kur ārēji vienkāršā forma ir ietilpīga un slēpj skaistu, sarežģītu, daudzslāņainu un plašu vēstījumu. Mani mākslas darbi ir personiskā pieredzē balstīts skatījums uz sociāliem, politiskiem un kultūras notikumiem, kuros skatītājam tiek atstāta samērā plaša interpretācijas telpa.
Lietojot dažādus kultūras simbolus: animācijas varoņus, padomju arhitektūru, sadzīves priekšmetus, kā arī matemātikas formulas un citātus no mākslas, sakārtojot tos jaunās konceptuāli slāņainās instalācijās, veidoju jaunu nostaļģiski sirreālu neeksistējošu telpu. Manuprāt, tā ir mākslas darba un skatītāja mijiedarbība, kur slēpjas pieredzes patiesā būtība.”