Annas Ansones, Krišjāņa Elvika un Annemarijas Gulbes izstāde “Slāpes”

Annas Ansones, Krišjāņa Elvika un Annemarijas Gulbes izstāde “Slāpes” no 14. – 31. decembrim, 2024, mākslas telpā “Studija”, Kaļķu ielas kvartālā, Kuldīgā

Izstādes atklāšana 14. decembrī no plkst. 16:00 – 19:00.

Izstādes kuratore: Maija Rudovska

Izstādes “Slāpes” galvenais mākslas darbs ir mākslinieku Annas Ansones, Krišjāņa Elvika un Annemarijas Gulbes radīta instalācija, kurā tiek apvienoti foto, modes un performances mediji. Darbs sākotnēji tapis izstādei “Iekāres vārdā”, kura bija skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2024. gada pavasarī/vasarā, pēc tam aizceļojot uz 13. Organ Vida festivālu Zagrebā. Darbs ir ticis izvirzīts nominācijai Purvīša balvai.

Slāpes kā fizioloģisks process rada nepatīkamas sajūtas organismā. Tā ir vēlme pēc ūdens, pēc atveldzēšanās, balansa un mierinājuma. Ūdens ir pamatā dzīvībai un tā trūkums līdz ar to apdraud dzīvības eksistenci. Bet slāpes metaforiski var apzīmēt arī ilgas, nepiepildītas vajadzības un vēlmes.

Ansones, Elvika un Gulbes darbs ietver norādi uz pieredzēm sociālajos medijos – ņirbošie, krāsainie attēli var raisīt iekāri, vēlmes pēc kaut kā nesasniedzama, dzīvē neesoša. Mākslas darbs ietver ideju par “slāpju slazdu” (angliski – thirst trap), kas slenga valodā tiek attiecināts uz sociālo mediju ierakstiem ar seksuāli suģestējošām, vilinošām pozām, kas aicina skatītāju iesaistīties – lielākoties sniegt uzmanību. Arī instalācijā redzami attēli ar jaunu vīrieti atmosfēriski vilinošā vidē, kas vēl vairāk pastiprina ideju par iekāri un seksuālu frustrāciju. Instalācijas pamatmateriāls ir džinss, – tam nav dzimuma konotāciju un šeit tas tiek izmantots, sapludinot robežu starp tēla maskulīno un femīno dabu.

Ziemas saulgriežu kontekstā “Slāpes” sasaucas ar transformatīviem procesiem, kas šajā laikā notiek ne tikai dabā, bet arī pašā cilvēkā. Ķermeniskā mainība ir cieši saistīta ar saules ciklu – gaismas un tumsas mīšanos dabā, kas izsenis izspēlēta rituālistiskās praksēs. Darbs vedina pārdomāt mūsu saikni ar dabu, pašiem ar sevi, kā arī citiem – “slāpju” amplitūdu un vērību pret to.